0 0 0
 
     
 
 
Top.LV

Piedzīvojumi
Autors: ugels
Pievienots: 18.04.2009 (Komentāri: 1)

Ar īkšķīti Ķīnā un ne tikai jeb Brīvdienu/Lieldienu piedzīvojumu pieraksti.

Tēma: Ceļojumi
Vieta: Ķīna, Cita pilsēta...

6.04. - 13.04.

Jishan - Hejin - Xian - Baoji - Xian - Yuncheng - Jishan

Pirmdiena.

Tad nu tā. Saņēmis algu, iepircis sadzīves preces, saštukoju kartes, ko izprintēt. Sapakojos un pirmdienas rītā atstāju savu dzīvokli. Skolas kafejnīcā iepērku graužamos, ūdeni. Printētavā izprintēju karti. Atsveicinās no vārtu onkuļa un dodos ceļā. Cenšos notvert taksi, lai tiktu caur pilsētai uz stopēšanai paredzēto vietu. Taksis gan atrodas jau gandrīz pilsētā, pāris minūšu skaidrošana kur gribu tikt un drīz vien esmu vajadzīgajā vietā. Karsts ka traks un ceļu turpinu t-kreklā, šortos. Kādu brīdi minstinos stopēt, it kā vieta nav laba paeju vel nedaudz, līdz saņemos un pastiepju roku. Kā uz mājienu pirmā mašīna piestāj. Divi nenosakāma vecuma ķīnieši ar kartes palīdzību saprot kur gribu tikt. Šie braucot uz Hejinu, pilsēta rietumos no manas Jishanas, nav pārāk tālu(~30km) taču tur garām trauc bānis uz Siānu, kur plānoju šodien aizstopēt. Ceļā tiek runātas daudzas tēmas, nu kurām gan daudzas palika man nesaprastas, taču uzzināju ka abiem i ģimene, bērni un abi esot no Hejinas. Katrā ziņā priekš pirmā stopējiena Ķīnā ļoti pozitīvi. Tikuši Hejinā braucam pilsētā. Es skaidroju ka vēlētos tikt uz pilsētas nomali, lai stopētu tālāk uz Siānu. Valodas barjera atkrīt, kad tieku aizvests vietējā bērnudārzā, kur satieku Džeffu no ASV, kurš Ķīnā jau trešo gadu pavada kā skolotājs. Pāris smieklīgas sarunas par un ap ķīniešiem. Brauciens uz riteņa bagāžnieka caur pilsētai. Kontaktu apmaiņa un ceļu turpinu viens. Nomales ēstuvītē ieturos ar burgeru un kolu. Drošības pēc viesmīlei uzjautāju, kur īsti kartē atrodos. Skaidrojums izvērtās,apmēram 1km pavadīšanā, drauga pasaukšanā un ļoti ilgā smiešanās tūrē, mēģinos saprasties. Līdz man apnika, izgāju uz ceļa, izstiepu Iķšķīti un iekāpu pirmajā mašīnā kas brauca. Mani pavadoņi izskatījās nedaudz apjukuši tomēr priecīgi māja un smaidīja. :) Mellls džips, tumši logi, iekšā jau piecas ķīnieši, arī man un somai vieta atrodas. Visi smaida, kaut ko tipa runājam. Izstāstu plānu tikt uz Siānu. Šie tik nobrīnās kāpēc es nebraucu ar vilcienu. Paši braucot uz citu pusi, taču aizved ~ 5km līdz bānim un novēl laimīgu ceļu. Arī šie jaukie cilvēki piedāvāja cigareti, tas gan notika visās 6ās mašīnās ko kopumā nostopēju, pīpē te gandrīz visi.

Pie bāņa maksas punkta sasveicinos ar vietējo policista kungu, atsakos no autobusa vadītāja piedāvājuma braukt uz Siānu un čāpoju uz bāni. Tas, ka ar kājām aizeju pa bāni nerada ne mazāko satraukumu ne policistam ne pārējiem maksas punkta darbiniekiem, taču braucot novēroju, ka te ir diezgan vienalga, šķiet, ka neviens neko neteiktu arī ja sauļotos uz trešās joslas. Uz autostrādes mašīnu maz ,taču daudz jau nevajag un otrais transportlīdzeklis, kas brauca - apstājās. Šoreiz fūre. Kabīnē tēvs un dēls pīpē. Tieku nosēdināts pasažiera vietā, kamēr puika (20 gadi) iekārtojas gultā. Pāris viņu lauzītos angļu vārdos un manā jaukajā, Ķīniešu mēlē, taču pārsvarā ar žestiem, un kartēm sazināmies. Solās aizvest pusceļu līdz Siānai. Braucam lēni.. spidometrs salūzis tamdēļ nevar precīzi noteikt, taču liekas ~ 70 pa taisnu ceļu, pret kalnu uz 50 km/h un ripojot no kalna, ieskrienamies kā bulta līdz ~ 90 km/h!!. Mašīna trīc un grab tomēr fūrē augstāk sēžot var tālāk redzēt un labāk novērtēt iespaidīgās aizas apbrīnojamo terašveida lauksaimniecības kultūru. Braucam, braucam.. un aizbraucam līdz Siānai(280km), laikam biju pārpratis viņus kad zīmējāmies pa kartēm taču man der Siāna. Pa apvedceļu aizvizināmies līdz vietai, kur atiet ceļš uz Baoji. Priekš manis perfekti, zināšu no kurienes rīt stopēt. Ticis Siānā štukoju kā uz centru. No vietējiem izdibinu, ka jāgaida autobuss 222. Drīz vien esmu pārpildītajā autobusā 45 minūtes kratoties uz Siānas centru. Autobusā iepazītos ar tūrgidu Tomu, labā angļu valodā tieku apskaidrots par Siānas labākajām apskates vietām, cenām un kopumā ļoti saturīga saruna pusstundas garumā. Centrā saņemu bezmaksas karti, norādi uz hosteli, atvados no palīga un esmu senās Ķīnas sirdī, pie zvanu torņa(bildē). Siānas centrā vecpilsētu ieskauj seni mūri ar vārtiem katrā debespusē, Grezns zvanu tornis, bungu tornis un citas skaitas būves vairumā. Prieks pilnībā. Daudz ārzemnieki, pēc neilgas meklēšanas uzeju interneta kafē. Sazinos ar Latviju un ar vebkameras palīdzību parādos, kāds nu esmu. Sarunas un esmu atkal pilsētvidē. Smuki viss mirgo un krāsains, kā jau Ķīnā. Staigājot pa pilsētas ielām, veikaliem, pienāk vakars. Plānā iepriekš atzīmētais hostelis, kur pa 50 yuaņiem tieku izguldīts istabiņā ar vel trim biedriem: ceļotāju pāris no Anglijas un franču ceļinieks. Jaukas, angliskas sarunas, duša, miega alus un dusa.

Otrdiena.

Izgulējies divstāvu gultas augšstāvā piecēlos ap 10tiem, tieši kā laikā, lai sakoptos un uz 11, kā plānots pamestu hosteli. Sakārtojies un somu plecos atvados no istabas biedriem, reizē ar francūzi dodamies pilsētā. Pavīd doma aizšaut līdz Terakotas kareivjiem apskatīt, taču ceļā vien divas stundas aizietu un nauda ar nav tā ka var apkārt mētāties. Izlemju stopēt vien uz Baoji. Ieturējies ar ķīniešu ielceptuvju gardumiem ar nu jau zināmo 222 autobusu dodos uz nomali. Ceļā diemžēl pa logu pamanās izkrist mana nupat kā iegādātā Shaanxi(province, kuras centrs Siāna) karte. Teorētiski ceļu uz Baoji zinu taka nolemju stopēt vien bez kartes. Pie uzbrauktuves remdēju slāpes ar alutiņu, karstums cepina tā, ka nākas izmantot kreklu kā galvassegu. Tā pa īstam uz bāņa neticis nostopēju mašīnu, datortehnoloģiju tirgonis darba darīšanās uz Baoji. Šoreiz tā bija kāda 5 mašīna, kas brauca, laika izteiksmē stopēju ~ 1 minūti. Ceļš gan izrādījās ilgāks kā plānots jo pirmajā propkā, lai tiktu caur maksas punktam gaidījām ~ 45 min, un tālāk ceļu aizšķērsojis traktors mēģinot izvilkt fūri, kas no pretējās joslas nolīdzinājusi apstādījumus un uz mutes iegūlusies grāvī. Papildus pusotra stunda, taču ko vajag to vajag, mierīgi pārsvarā laiku pavadīju lasot līdzpaņemto Mistēriju. Galu galā ap 4triem biju Baoji. Pēc norādēm, atmiņas un vietējo palīdzības atradu Andas dzīvesvietu. Ierodoties tiku priecīgi sveikts, un bez atelpas, pārāvis jaunu kārtu, devos uz ķīnieši vakariņām. Glauna mašīna nogādāja mūs restorānā, es daudz ko nesapratu, tāpēc paļāvos uz Andu, kura šādas reizes teicās piedzīvojusi jau vairākkārt. Kopā 7ņi vakariņotāji.. jauka atmosfēra, trim valodām mijoties pasākums uz goda.

Izraksts no rīmēm -

Pirmo reizi baudu Ķīnas šņabi,

Apaļš galds un ēdieni, ka biezs.

Kundze melnā no manis sēž pa labi,

Tālāk kundzes vīrs un vēl kāds runu biedrs.

Saēdos visādus labumus, sadzēros ar tā labi, taču.. kas pa daudz, tas pa skādi.. Beigas pat ne visai atceros.. noballētais vakars garantēja smagu nakti un grūtu rītu. Tā arī bija, trepēs paklupu un pārsitu pieri.. - pauze smiekliem, sašutumam vai kas nu kuram nāk prātā - . Šoreiz gan ok, tāda strīpiņa vien, negāzās asinis un no rīta jau pavisam smuki. Protams divreiz krist un ar ~3 cm nobīdi pieri pārsist, tas ir jāmāk. Lai vai kā vakariņas pavadītas un pāris labi draugi Ķīnā tagad man esot. :)

Trešdiena.

Drūmu jutu rīts, veras smagi plaksti,

Vakardienas vakars vieglā miglā tīts.

Doma viena - padzerties un rast

Atbildi uz jautājumu, kas ir vakar sadarīts..

Īsāk sakot ķīniešu fūga. Diezgan smaga, taču miegs ārstē visu, galva neraugoties uz traumu jūtās labi. Līdz pēcpusdienai jau ir puslīdz ok un varu doties iečekot mācību procesu Andas bērnudārzā. Tieku laipni sveikts nu bērnu un skolotāju puses. Fotografējos un tieku vienkārši fotogrāfēts. Skaļi gan te, ausīm jāpierod bērni sākot no 3 gadiem visi spiedz, cits baidās, cits jokus taisa, kopumā jau jauki, pašam gan liekas ka mierīgāks darbs vidusskolai mācīt. Vakarpusē mājās gatavota zivs, rīsi.. ņamm. Paēdiens, filma, miegs.

Zaļā ceturtdiena.

Rīta pusē kamēr meitenes darbā izstaigāju pilsētu, kārtējo reizi izmēģinot kādu jaunu Ķīnas gardumu, viss ceptais ir ass, tas nu ir skaidrs. Pilsēta gara pa ieleju izstiepta, izstaigāju upes parku, novērojot pūķu laišanu debesīs. Ir jau smukas Ķīnā visādas te izdarības, protams uz ceļa haoss, kaitina pīkšķināšana, to dara vajag vai nevajag. Veikalos iepērku pāris nepieciešamās preces, izstaigājies un izvēdinājis galvu esmu dzīvoklī uz diendusu, lai vakarā ietu spēlēt boulingu.

Ar Andu esam boulinga centrā, te parasti nāk bagātais slānis, biznesmeņi, un tādi kā mēs :) Anda satrenējusies, neatstāj man cerības 6:0 sērijā. Taču varu attaisnoties ar pieredzes trūkumu, un jebkurā gadījumā, labi pavadīts laiks. Nospēlējušies boulingu ceļš ved uz pilsētas centru kur satiekam Juanei lai pavakariņotu. Dodamies ēst Karstpodu(HotPot). Doma tāda samaksā 30 yuaņus(Ls 2.36) no cilvēka un divu stundu laikā ēd un dzer cik gribi. Ēdienu izvēle maksimāla, protams nav siers un krējums taču daudz un dažādi var atrast. Uz galda vārās pods ar ūdeni tur tad visu var mest iekšā(var arī nemest un ēst tāpat) taču tā pati doma ka var visu mest iekšā un taisīt pats savu superzupu. Tā arī darām. Jā arī alus ir pieejams cik var izdzert, ja Latvijā pa Ls 2.36 tāda iespēja būtu tad nu jā.. Labi ka tā nav. Rezultātā esam saēdušies.. pareizāk, pārēdušies, garšīgi gan, un ar taksi stūrējam mājā. Ar labu nakti.

Lielā piektdiena.

Ilga guļa. Uznākusi iedvesma, rakstu rīmes. Laiks izdevies, pēcpusdienā dodamies uz Darbļaužu parku vai tamlīdzīgi. Ķīnā parks ir taka atrakciju parks kur ir viskautkas pieejams. Izmēģinu roku balonu šaušanā, bumbu, bumbiņu mešanā. Smieklu devu dāvā spoku mājas apmeklējums, tāda briesmu deva sen nebija bijusi.. :) Smukās, smukās bildēs ar Budu sabildējos. Tad nāca uzstāšanās kārta, redzot ķīnišus dancojam vietējo mūzikas entuziastu pavadījumā daudz nedomājot gājām bariņā, protams viņiem vairs dejošana nebija prātā visi aplī skatījās un plaudēja mums. Neesmu gan tas lielākais dejotājs un uznācien's nebij ilgs, tomēr jautrības deva laba :D. Zoodārzs piedāvāja apskatīt un pasmieties par dzīvniekiem, ķīniešiem un mūsu pašu idejām. Staigāšana gan nogurdina un no plāna izmēģināt katamarānu atturamies. Laiks labi pavadīts kā reize labai ķīniešu filmai "Unknown Pleasures", ar pleasures gan nekāda sakar nebija, un filma bija nenosaucama žanra un ar tik sviestainām idejām, un laika vilkšanu, nonācām pie secinājuma ka uztaisīta kā pret Faluņguņ propagandas filma ar noteiktu garumu tāpēc reizēm vienu kadru var rādīt 10 minūtes, kā brauc ar moci. Vispār ja ir iespēja, noskatieties. Naktsmiers.

Klusā sestdiena.

Sestdien pa dienu izstaigājis pilsētu izmēģinu roku(karti) bankomātā un šis strādā, pietam komisija apmēram 80 santīmu, tad nu šomēnes būs ok, izņēmu pārsimt juaņus, lai nostabilizētu savu finansiālo stāvokli. Vakarpusē dodamies vakariņās, piebiedrojas arī ķīniešu draudzene Laura, plāna nobaudīt slaveno Pekinas pīli. Un jāatzīst ir laba. Tur sistēma kā viņu ēst un kad atbrauksiet vai ēdīsiet tad paši redzēsiet, katrā ziņā iesaku nobaudīt. Pie galda Laura rūpējas par jautrību, šad tad pašai neapzinoties, taču man ķīniešu paradumi pie galda likās tik smieklīgi, ka līdz asarām un vēdersāpēm. :D Jauki jokojot mēģinām tikt galā ar ēdamo, taču esam visi pārēdušies un galds vēl krietni pilns. Neko darīt. Dodamies tālāk uz Spēļu izklaides vietu, tāda kā agrāk bija Labirints Rīgā, visādas šaujamās, braucamās, metamās, lecamās un sazin kādas vel spēles. Tiek izmēģināta rollerslidošanam tipa tās dīvainās skrituļslidas ar ratiem taka mašīnai katrā stūrī.. Kritu, cēlos, sanāca, nesanāca.. galu galā biju sasmējies un noguris. :Devāmies mājup atpūst. Rīt Lieldienas!

Lieldienas!

Kārtīgi izgulējušies lieldienu rītā. Esmu priecīgs šogad pamodos pirms Latvijas saullēkta, taka jūtos ļoti labs latviešu lieldienu svinētājs. Andas aizsmakusī balss, ļauj viņai palikt mājā, kamēr mēs ar Juanei dodamies uz lielveikalu pēc lieldienu labumu iepirkšanas. Sarakstā Olas, speķis, sīpoli, majonēze, kartupeļi, gurķi, tomāti, augļi un saldējums. Savām vajadzībām iepērku vel miltus, sviestu un sieru, tas gan nebija īsts siers, tāds plāksnītēs, bet vienīgais kāds pieejams, tad nu nekas cits neatliek, ja gribās sieru.. Mājās braucam ar dīvaino mazo mašīnīti/taksi. trīc un grab , bet kaut kā forši jūtās. Mājās sākam gatavot, Vāram vakar iemērktās latviešu pupiņas. Mizojam kartupeļus, rīvējam. Cepam speķi ar sīpoliem, taisam salātus.. Krāsojam Lieldienas olas. Juanei gan latviešu tradīcijās nav pārāk saprotamas, tamdēļ piemēram olu krāsošanai paredzētās sīpolu mizas ir jālasa ārā no miskastes :D. izmantojam garšvielas, ārā saraustās lapiņas, skujas rīsus.. un galā smukumsmukās lieldienu olas. Komplektā ar visiem labumiem brīnumjaukas Lieldienu vakariņas. Protams olu kauja, sāls. Plānā baznīcas apmeklējums, ar iespējamo Lieldienu dievkalpojumu, diemžēl nekā, baznīca, kā izmirusi, tumšs, tad nu izmantojam brīdi un sabildējamies šai iestādē, kas līdzīgi, kā baznīcele manā ciemā goda vietā tur uz balta uzšūto sarkano krustu. Lieldienu pastaiga un ieturot dienvidāfrikāņu `lieldienu tradīcijas` skatāmies Drakulu :)

Otrās Lieldienas.

Nedēļu pavadījis nu došos mājup uz Jishan. Pamodies rīta pusē sapakojos, atvados un esmu atkal ceļā. Ar 6to autobusu nonāku centrālajā stacijā, kur iegādāju karti, lai saprastu kur īsti jādodas. Taksis nogādā piebāņa rajonā un ar pirmo rokas mājienu nostopēju mazu baltu mašinīti, un šoreiz cepuri nost, ātri pārsvarā uz 130 km/h un bez aizķeršanās esmu drīz jau Siānā. Saprašanās gan nesanāk pārāk pareiza, un esmu ievests Siānā. Laiks toties smuks un ar gardām nūdelēm ieturos. Jauna karte un nu štukoju kā tikt ārā, jo Gribās pa šodienu tikt galā. Ar nu jau zināmo 222 autobusu braucu līdz bānim, kas ved uz lidostu. Ar takša palīdzību aizvizinos līdz apvedceļam. Uz ceļa karsts, stopējas labi taču visas mašīnas brauc taisni uz lidostu, kas man īsti neder. Mēģinot ar kājām iet caur maksas punktu tieku apturēts ar vārdiem ka bīstami, un nevar iet. Te laikam pie lielpilsētas nopietnāk tiek uztverta tā lieta. Nostopēta kārtējā uz lidostu braucošā mašīna, tiek sarunāts ka izvedīs mani caur maksas punktu, lai varu iet uz apvedceļu un ķert mašīnas sev vēlamajā virzienā. Pateicoties un be careful pavadīts gar bāņa malu dodos uz Siānas apvadceļu. Karsts un ņemot vērā ātrumu mašīnas nemēdz stāties. Esmu sašutis ,kā tā var. Stopēju jau 10 minūtes!! Te nu piestāj kungs ar Hondu, pats gan brauc uz Siānu taču aizved mani līdz vietai kur atiet ceļš uz Yunchengu. Ūdens beidzies.. karsts un suta. Nepaspēju ne sākt stopēt ka piebrauc menti. Domāju, kas nu būs. Skaidroju ka gribu tikt uz Yunchengu utt. bet kāpēc nebraucu ar vilcienu šie nesaprot. Tiek sazvanīta kāda ķīniešu meiča, kas saprot angliski tad nu izskaidroju ka stopēju. Kā par brīnumu viņa zin, kas ir stopēšana, taču paskaidro ka Ķīnā nav pieņemts un, policisti mani aizvizinās līdz maksas punktam, kur būs autobuss uz Yunchengu. Lai tā būtu. Esmu noguris un autobusā varēs mierīgi gulēt. Tikuši maksas punktā, nez no kurienes uzrodas fotokamera un visi menti ar mani fotografējās, pa vienam, diviem visi kopā. :D tik sasmieklīgi. Galvenais, ka man vīza šodien beidzas un jaunā vel nav, a šiem vienalga, visi tik priecājas, ka var nobildēties. Tad nu jā sagaidīju autobusu tiku iesēdināts, un 3 stundu brauciens līdz Yunchengai. Izlaidies pēdējā rindā pārsvarā noguļu. Visos autobusos rāda video, tas tā nikni filmas, mūzika. Yunchengā esmu jau krēslā tā kā stopēt biki pa vēlu. Ieturos un no autoostas braucu ar busu uz Jishanu. Kopā šodien pieveikts 527 km. Mazliet dīvaini, bet nonākot galā jūtos kā atgriezies savās mājās. Ienākot dzīvoklī prieks. Nometu panckas un gulēt.

www.braaleens.blogspot.com

 
zintis 23.04.2009 15:05
Beidzot piesādu un izlasīju. Labinieks! Varētu arī pie mums krīzes laikā piebāzt kuņģi par 2,36 Ls/divas stundas. Par tiem ēdieniem it kā būtu skaidrība. Kā ir ar drinkiem? Nu, piemēram, alu, ja salīdzina ar mūsējo. Nezinu kāpēc, bet man liekas, ka šņabis tur ir kā kandžinieks. Duļķains.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji, lai reģistrētos kliko šeit.