0 0 0
 
     
 
 
Top.LV

Bauskas pils, Latvija (Bauska)

Objekta veids: pils

Objektu atklāja: uudensmeita | Atklāts: 11.10.2010 | Objekta komentāri: 0

 

Bauskas pils, Latvija (Bauska)

 

 

 

Info:
www.bauskaspils.lv

 

* Bauskas pils celta Livonijas ordeņa mestra Heidenreiha Finkes fon Overberga valdīšanas laikā (1439–1450). Livonijas ordenis pili būvēja, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtijas (ordeņa valsts novada) centrs, no kura fogts kā amatpersona realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas. 16. gadsimta pirmajā pusē Livonijā strauji izplatījās reformācija. Sākotnēji protestantu sludinātāji guva panākumus pilsētās, vēlāk arī laukos un Livonijas ordenī. Bauskas pils cietumā no 1536. līdz 1538. gadam bija ieslodzīts Mārtiņa Lutera ideju propagandētājs Burkards Valdiss. Rīgā 1527. gadā iestudēja Valdisa sacerēto lugu „Līdzība par pazudušo dēlu”. To uzskata par vienu no agrākajiem reformācijas drāmas paraugiem vācu literatūrā. Atrazdamies Bauskas pils cietumā, Valdiss sāka tulkot psalmus vācu valodā, tiem pielāgojot vai sacerot melodijas. 1556. gada vasarā izcēlās militārs konflikts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni, kas bija pēdējā cīņa par virsvaldību valstī. 1557. gada augustā Polija formāli pieteica karu ordenim. Livonijas pierobežā koncentrējās Lietuvas armija, tai palīgā nāca poļu vienības un Prūsijas hercoga karaspēks. Livonijas ordeņa un tā sabiedroto karaspēkā bija ap 7000 karavīru, daži tūkstoši latviešu zemnieku, ārzemju algotņu, kas tika nometināti pie Bauskas. Valmieras landtāgā tika pieņemts jauns izlīguma projekts, ar kuru ordeņa pilnvarniekiem bija jādodas uz Viļņu. Ordeņa delegāti visu 1557. gada jūliju uzturējās Bauskas pilī, jo viņiem netika dota iebraukšanas atļauja. Tikai 31. augustā delegācija ieradās Pasvalē, kur, piedaloties Prūsijas hercoga un vācu ķeizara sūtņiem, karalis Sigismunds II Augusts nodiktēja savu miera līgumu. Sākoties Livonijas karam, 1559.g. 31. augustā Viļņā tika noslēgts aizsardzības līgums, ko parakstīja Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Lietuvas kanclers Nikolajs Radzivils. Polija apsolījās palīdzēt Livonijai cīņā pret Krieviju. Par samaksu tika prasīta pierobežas pilsnovadu un piļu nodošana uz laiku Polijas īpašumā. Bauskas ordeņpils Polijas karaļa vietvaldim tika nodota 1559. gada beigās, bet 1561. gadā Bauskas pili apmaiņā pret Koknesi no poļiem ieguva pēdējais Rīgas arhibīskaps – Brandenburgas Vilhelms. 1562. gada sākumā tika likvidēts Livonijas ordenis un pēdējais tā mestrs Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Viņa īpašumā nokļuva Bauskas pils. Ar Zapoļjes miera līgumu 1582.g. 15. janvārī beidzās Livonijas karš, iespējams, ka šajā laikā pili sāka paplašināt. Pēc Gotharda nāves 1587. gadā par hercogiem kļuva viņa dēli Frīdrihs un Vilhelms. Testamentā Bauska līdz ar citām Zemgales pilīm bija novēlēta Frīdriham, kuram bija 18 gadu. Līdz jaunākā brāļa, kuram bija 13 gadu, pilgadībai Frīdriham vajadzēja valdīt vienam pašam mātes hercogienes un vairāku virspadomnieku aizbildniecībā. Hercogistes galms un kanceleja pārcēlās uz Bauskas pili un uzturējās tajā līdz 1596. gadam, kas tiek uzskatīts par hercogu rezidences celtniecības pabeigšanas gadu. To apliecina dokumentāls pierādījums – Bauskas pilsdrupās atrastais akmens cilnis ar uzrakstu «SOLI DEO GLORIA ANNO 1596». Šajā gadā, kā to paredzēja Gotharda testaments, hercogisti sadalīja divās daļās - Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā, ar centru Mītavā (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms - Kurzemē, ar centru Goldingenā (tag. Kuldīga). Bauskas pils bija vairs tikai Bauskas pilstiesas centrs, ko pārvaldīja pilskungs. Ir apzināti 39 pilskungi, kas darbojušies Bauskas pilstiesā no 1561.g. līdz 1796.g. Pilskungiem bija administratīvā un tiesu vara pār hercoga domēņu muižu iedzīvotājiem, kā arī kontroles funkcijas. Bauskas pilskungu pārziņā atradās 16 kroņa muižas. Bauskas pilī 1568., 1590. un 1601. gadā tika rīkoti hercogistes landtāgi (muižnieku delegātu sapulces). Apspriedēs izskatīja jautājumus par baznīcu izveidi un organizāciju, kārtības uzturēšanu valstī, hercoga troņa mantošanas kārtību, Kurzemes hercogistes un Lietuvas robežas galīgu nospraušanu, ceļu sadalījumu, hercoga un muižnieku došanos karagājienos, iedzīvotāju reģistrāciju, muižu īpašuma tiesībām un citām lietām. Poļu – zviedru kara laikā ( militārais konflikts izraisījās 17. gadsimta sākumā) zviedru karaspēks 1625. gadā devās uz Biržiem Lietuvas teritorijā un tos ieņēma. Atceļā uz Rīgu, nonācis pie Bauskas pils, zviedru karaspēks vispirms ierīkoja nometni Mūsas labā krasta palienā un sāka pils aplenkšanu. Kā minēts vairākās hercoga Frīdriha 1625. gada rudenī rakstītajās vēstulēs, iebrucēju karaspēks vairākas reizes devās triecienā, līdz ar kāda Bauskas namnieka palīdzību iekļuva pilī. Kā rakstīts kādā no minētajām vēstulēm: „Bauskas pilskungs Butlars kritis, aizstāvot pils vārtus, un vairāki Bauskas apkārtnes muižnieki nogalināti pirmajā trakumā.” Garnizons padevās, bet zviedri ieguva krietnu laupījumu, jo Bauskas apkārtnes muižnieki bija paslēpušies pilī ar visām bagātībām. Zviedru kareivji uzturējās Bauskā līdz 1628. gadam, kad poļi piespieda tos pili atstāt. Pēc hercoga Frīdriha nāves 1542. gadā viņa vietā stājās brāļa Vilhelma dēls - Jēkabs Ketlers. 1650.g. un 1652.g. sastādīti Bauskas pils inventāra saraksti. Sarakstā uzskaitīti arī pilī esošie ieroči un munīcija, to skaitā 48 musketes, 1 zobens, 136 pīķi un 20 puspīķi. Ar Minsteres un Osnabrikas miera līgumu noslēgšanu Zviedrija ieguva kontroli pār Baltijas jūru. 1655. gada augustā Kurzemes hercoga pārstāvjiem tika nodots raksts ar piedāvājumu pieņemt Zviedrijas aizsardzību. Dokumentā bija minēta prasība zviedru pārvaldīšanā nodot Bauskas pili ar visiem pārtikas krājumiem. Bauskas pils garnizonā bija 2 algotu kājnieku rotas (ap 160 cilvēku). Bauskas pils zviedriem tika nodota 1658. gadā. Zviedru karaspēks pili atstāja tikai pēc Olīvas miera līguma parakstīšanas 1660.gadā. Pilī atradās 18 lielgabali, 2 mortīras, 3 haubices un 28 lietojamas musketes. 1665.g. pils garnizonā bija 1 kājnieku rota un lielgabalnieku komanda (ap 150 cilv.). Bauskas pilskungi un Bauskas kroņa muižas pārvaldnieki 17. gadsimta beigās vairākkārt vērsās augstākstāvošās instancēs ar lūgumu piešķirt naudu un celtniecības materiālus pils remontam. Tomēr līdz pat 17. gadsimta beigām būtiski uzlabojumi netika veikti. Kārlis 12 1700. gadā Baltijā atkal sākās karadarbība. Bauskas pils garnizons 1701. gadā padevās zviedru pārspēkam. Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā atrodas pārskats par zviedru karaspēka kaujas gaitām, kurā Bauskas pils ir minēta kā „sena pils ar apdzīvošanai derīgām telpām, labām velvēm un pagrabiem, kādēļ Viņa Karaliskā Majestāte atrada to par labu gan magazīnai (noliktavai), gan robežpostenim, un tāpēc pilij bija nepieciešami jauni zemes vaļņu nocietinājumi”. Zviedru kara inženieri grāfa Karla Magnusa Stjuarta vadībā izstrādāja Bauskas pils nocietinājumu modernizācijas plānu, paplašinot bastionus un paaugstinot vaļņus. Darbos tika iesaistīti zviedru armijas karavīri un amatnieki no Kurzemes pilsētām. No 18.gadsimta sākumā veidota Bauskas pils zīmējuma tapa mūsdienās plaši pazīstama gravīra, kas bija publicēta Zviedrijas karaļa Kārļa XII dzīvei un darbībai veltītajā albumā. Gan zīmējums, gan gravīra ir vienīgie attēli, kuros Bauskas pils redzama nesagrauta. Panorāma ir zīmēta, raugoties no Mūsas upes kreisā krasta. Kad 1705. gada vasarā Kurzemei tuvojās milzīgs krievu karaspēks, zviedri atkāpās uz Rīgu, atstājot Jelgavā un Bauskā garnizonus. Augusta beigās krievu iekarotāji jau bija ieņēmuši visu valsts teritoriju. Drīz vien iebrucējiem padevās arī Bauskas pils. Pēc pils ieņemšanas sastādīja pilī esošo ieroču un munīcijas sarakstu. Tas liecināja, ka pilī atradušies 46 lielgabali, 4 mortīras, 8 haubices un 370 musketes ar lielu skaitu dažāda veida munīcijas. Krievu karaspēkam 1706. gada pavasarī atstājot Kurzemi, tika pamesta arī Bauskas pils, to daļēji uzspridzinot. Lielākie postījumi nodarīti jaunās pils dienvidaustrumu stūrim. Iespējams, ka, krievu karaspēkam aizejot, tika uzspridzināts pils pulvera pagrabs. Bauskā atkal sāka sirot zviedru karavīri, kas apmetās pilī, ierīkoja pārtikas un siena noliktavu, zirgu stalli. Beidzoties Ziemeļu karam 1721. gadā, Zviedrija savus īpašumus Livonijā zaudēja. Tos pārņēma Krievija. Bauskas pils pamazām pārvērtās romantiskās drupās, jo kā militārs nocietinājums tā vairs nebija vajadzīga.
Fakti par Bauskas pilsdrupām:
* Kristofa Broces, vācbaltu novadpētnieka, krājumā atrodas 1792. un 1806. gadā datēti Bauskas pilsdrupu zīmējumi. Tajos ir attēlota pils bez jumta, logiem un durvīm.
* 1797. gadā ir tapis pirmais Bauskas pilsētas plāns, ko zīmējis Bauskas apriņķa mērnieks Johans Heinrihs Krāmers. Atsevišķi pievienots ir arī Bauskas pils un apkārtnes plāns.
* Krievijas cars Aleksandrs I, ceļojot pa valsti, 1821. gadā apmeklējis Bauskas pilsdrupas un pavēlējis aizbērt un aizmūrēt pagrabus un ejas.
* 1827. gadā pēc Baltijas ģenerālgubernatora Filipa Pauluči pieprasījuma Jelgavas apriņķa mērnieks K.G. Rečs izveidojis Bauskas pilsdrupu skatu un divus plānus.
* Jūliuss Dērings, vācbaltu mākslinieks un novadpētnieks, 19. gadsimta vidū vairākkārt apmeklējis Bauskas pilsdrupas un 1860. gadā uzzīmējis pils plānu. Savā dienasgrāmatā 1861. gadā viņš rakstīja, ka kopā ar palīgu mēģinājis iekļūt Bauskas pils lielā pusapaļā torņa daļēji sagruvušajos pagrabos, bet tas nav izdevies.
* Pēc Kurzemes ģenerālgubernatora Paula fon Līlenfelda ierosinājuma 1860. gadā Bauskā tika nodibināta Dārzu komiteja, kas pilsdrupu teritorijā sāka parka stādīšanu.
* 1874. gadā Bauskas pilsdrupas kopā ar Bauskas pilsmuižu savā īpašumā ieguva Mežotnes muižas īpašnieks Pauls Līvens. Ar viņa atbalstu 1882. gadā pilsdrupās notika lauksaimniecības izstāde, bet 1886. gadā pilskalna apstādījumos uzcēla paviljonu – restorānu.
* Oskars Emīls Šmits, Bauskas apriņķa skolu inspektors un novadpētnieks, 19. gadsimta beigās ir fotografējis Bauskas pilsdrupas. Vēlāk tās kļuva par citu Bauskas fotomeistaru iecienītu objektu.
* 19. gadsimta nogalē Bauskas pili apmeklējis Baltijas piļu pētnieks Karls fon Lēviss of Menārs. Savā monogrāfijā par Livonijas pilīm viņš minējis arī Bauskas pili.
* Bauskas rabīns Ābrahams Ichāks Kuks, vēlāk Palestīnā pazīstams teologs, 19. un 20. gadsimta mijā Bauskas pilsdrupas izmantojis kā meditācijas vietu.
* 1905. gada 23. oktobrī Bauskas pilsdrupās notika pirmā atklātā tautas sapulce, kurā piedalījās ap tūkstoš Bauskas un apkārtnes iedzīvotāju. Tika spriests par cīņu pret Krievijas cara patvaldību.
* Bauskas pagasta valde 1921. gada 22. martā nosūtīja vēstuli Mākslas un kultūras lietu departamentam ar ierosinājumu noskaidrot Bauskas pilsdrupu teritorijas robežas. Tolaik pilsdrupas atradās pagasta valdes pārziņā.
* 20. gadsimta 30. gadu vidū Bauskas pilsētas valde lūdza Pieminekļu valdi atļaut ierīkot skatu platformu Bauskas pils lielajā tornī.
* 1943. gada 20. jūnijā Bauskas pilsdrupu pagalmā notika apdzīvotās vietas 500 gadu jubilejas svinības.
* 1952. gada 22. augustā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Bauskas pilsdrupas tika iekļautas arhitektūras pieminekļu sarakstā. Ministru Padome 1967. gada 29. decembrī ar īpašu lēmumu uzdeva Bauskas rajona pašvaldībai gādāt par pilsdrupu uzturēšanu kārtībā un iekļāva tās tūrisma maršrutā Rīga – Bauska — Pilsrundāle – Jelgava.

* Бауский замок. Бауский замок был построен во время правления магистра Ливонского ордена Хейденрейха Финке фон Оверберга (1439–1450). Ливонский орден строил замок, чтобы укрепить свою власть над Земгале, охранить границу с Литвой и контролировать торговый путь с Литвы в Ригу. Бауский замок был не только укреплением, но и центром области орденского государства, из которого фогт как должностное лицо реализовал функции суда, полиции, финансов и военного управления.


* Castle of Bauska. The castle of Bauska was built during the reign of Heidenreih Finke fon Overberg, the master of Livonian order (1439–1450).The Livonian order built the castle to secure its power over Zemgale,to protect the border with Lithuania and to control the trade route from Lithuania to Riga. The castle of Bauska was not only a fortification but also the centre of the order district from which judge as an official fulfilled the functions of court, police, finance and military administration.

 

Lietotāja profils:

Atklājējs: uudensmeita
Atklātie objekti: 549
Piedzīvojumu skaits: 0
Galeriju skaits: 28
Citi šī lietotāja atklātie objekti:
Alpha bank
National Bank of Greece
Roman port
Pludmale
Ideāla vieta, kur sagaidīt saullēktu
The fish SPA KISSES
Memory Hotel 3*
Sugar
Visi šī lietotāja atklātie objekti »